Februāris, 2023

Vides izglītības diena

Silto džemperu diena #“Man rūp!” #“Uzvelc Džemperi!” atzīmēsim 9.februārī. Organizēsim tematisku nodarbību, kurā skolotājas ar bērniem pārrunās un noskaidros,  kādus videi un dabai draudzīgus paradumus mēs jau īstenojam ikdienā ar savu rīcību un kā mēs varam vēl rīkoties. 5 – 6 gadīgie noskaidros, kāda katram mājās ir gaisa temperatūra. Dalīsies savos stāstos.

Akcija "Rūpējies par tīru vidi"

Cien. vecāki, esat laipni aicināti atbalstīt dalību izlietoto bateriju vākšanas akcijā, kura ilgst mūsu iestādē no 1. līdz 28.februārim. Akcijas ietvaros drīkst vākt un pārstrādei nodot tikai izlietotas baterijas un akumulatorus, kas vairs nav derīgi lietošanā. Kā vākt baterijas? Baterijas sabērt plastmasa pudelēs, pievienot grupas nosaukumu, vēlams jau iepriekš nosvērt un uz iepakojuma uzrakstīt svara daudzumu. Lai piedalītos konkursā un tiktu nodrošināta izlietoto bateriju izvešana, iestādei vismaz  kopumā ir jāsavāc 30 kg.

·     2 – 3 gadīgo grupas “Vardītes” bērni kopā ar skolotājām izveidoja putniņiem gardas sēklu bumbas, kuras izvietoja putnu barotavā.

·         3 gadīgo grupa “Taurenīši” paši gatavoja sev maizītes, izmantojot tikai savu enerģiju un prieku.

·         5 – 6 gadīgo bērnu aktivitātes viktorīnā “Enerģija”

Bērnu Ekopadomes dalībnieki: Kārlis, Marta, Andris un Ansis, piedalījās viktorīnas "Enerģija" plānošanā, sagatavošanā un vadīšanā 5 gadīgo grupai Mārītes un savai 6 gadīgo grupai Bitītes. Spēles vadītāji sākumā iepazīstināja ar sevi, izstāstīja spēles noteikumus un aktīvi vadīja. Bērni mācījās sadarboties grupā, nostiprināja klausīšanās prasmes un atspoguļoja savas zināšanas par enerģiju

DROŠĪBAS MĒNESIS

5 – 6 gadīgo grupas “Mārītes” un “Bitītes” 6. februārī  atzīmēs Pasaules Droša interneta dienu  ar saukli “Drošs internets sākas ar tevi”.

https://ej.uz/pirmsskoladrossinternets

 

Kauguru bibliotēka aicina 7 .02. grupu “Mārītes” un 8..02. grupu “Bitītes” piedalīties pasākumā par psiholoģisko drošību bērniem.

KULTŪRA

Dzintaru koncertzāles apmeklējums 14. februārī plkst.11.00

“Tintiņa piedzīvojumi”

Ar Tintiņu notiek visādi negadījumi, pārpratumi un joki, bet beigu beigās viss ir kārtībā.

Ciemojas Berga foto 22.februārī no plkst.9.00. 

    Tuvāka informācija pie grupu skolotājām.

Darbs projektā!

5 – 6 gadīgo grupas “Mārītes” un “Bitītes” piedalās starptautiskajā eTwinning projektā Tehnoland sadarbībā ar Tallinas bērnudārzu “Sobrakese”. Sadarbības  mērķis paplašināt bērnu zināšanas un prasmes digitālo tehnoloģiju jomā.  Bērni ir izveidojuši plakātus un Domu mākoni, kurā sniedza īsus komentārus, kas ir Tehnoland.

Ivans – tālrunis

Marta R. - robots, kas palīdz mammai

Marks - akvalangs pilnas ar gaisu, var peldēt zem ūdens

Miķelis – ierīces, tehnika, Tesla

Tomass - maiss

Marta Z – robots, traktors

Rūdolfs - robots met miskasti konteinerā, robots bite, robots, kas palīdz izgaismot ceļu

Evelīna – televīzija

Elīza – dators, debesis

Enija – kurš sūc grīdu; lai taupītu gaisu

Evelīna V. - planšete, robots, kas palīdz sagriezt dārzeņus

Kristers - paklājs

Kārlis - taupīt enerģiju; robots, kas palīdz gatavot kokteiļus

Nika — mākonis

 INFO!

Piesaŗņojums jūras krastā

https://www.facebook.com/videsfonds/photos/a.356937711012574/6251885338184419/

 2022. gadā lkelākie piesārņotāji Latvijas piekrastēs joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas veido 𝟐𝟖% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi – 𝟖%.
 Tālāk seko papīrs un kartons, nekatogarizētas atkritumu vienības (iesk. akmeņogles), izsmēķi, putuplasts (izolācija un iepakojums), plastmasas virves, metāls, pārtikas atkritumi un plastmasas pudeļu vāciņi un korķi. Šie izplatītākie atkritumi kopā veido 77% no kopējā atkritumu daudzuma, turklāt jāatzīmē, ka sešas no kategorijām ir plastmasas atkritumi.

https://www.facebook.com/videsfonds/photos/a.356937711012574/6231660493540237/

 Pēc iegūtajiem datiem, 𝐧𝐞𝐯𝐢𝐞𝐧𝐚 no Latvijas pludmalēm neatbilst noteiktajam ES noteiktajam Laba jūras vides stāvokļa mērķim – ja atkritumu daudzums piekrastē nepārsniedz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem. Tātad vidējais piesārņojums Latvijas piekrastē ir teju piecpadsmit reizes augstāks par ES noteikto mērķi, vienlaikus vairākas pludmales tam tuvojas.

Tīrākā pludmale 2022.gadā bija Talsu novada Kaltenes pludmale (36 atkritumu vienības uz 100 metriem), tai seko Engure (38 vienības) un Mazirbe (43 vienības). Līdzīgā situācijā ir Abragciems (45 vienības), un tālāk ierindojas Ziemupes pludmale, Lilastes pludmale, Pūrciems, Rītabuļļi, Lauču amens, Salacgrīva, Jūrmalciems, Mērsrags un Šķēde – šajās pludmalēs atkritumu vienības nepārsniedz skaitu 100 uz 100 metriem.

 Vispiesārņotākā pludmale 2022.gadā bija Majoru pludmale Jūrmalā, ar 1152 atkrittumu vienībām uz 100 metriem. Netīrāko pludmaļu sarakstā ierindojusies arī Daugavgrīvas pludmale (745 vienības), Vecāķi (629 vienības), Klapkalnciems (514 vienības), Lielupes pludmale (443 vienības) un Liepājas centra pludmale (411 vienības). Zem 300 atkritumu vienībām pludmaļu antitopu turpina Karosta, Zvejniekciems, Saulkrasti, Jūrkalne, Bernāti, Ovīši, Pāvilosta, Venspils centra pludmale, Veczemju klintis, Užava, Robeža, Papes bāka, Kolka un Jaunķemeri.

Aicinām ikvienu jūrmalnieku, vismaz mēs ar  atbildīgu attieksmi varētu samazināt atkritumus mūsu pludmalēs. 

Zvaniņa Ekopadome